Personīgā higiēna bērnībā. Kā par to runāt ar bērniem?

Personīgā higiēna ir jāsāk mācīt jau bērnībā, kad bērni mazgājoties sāk izzināt savu ķermeni; arī tās ķermeņa daļas, kuras parasti aizsedz autiņbiksītes. Ir ļoti svarīgi, kā vecāki reaģē uz bērna vēlmi izzināt savus dzimumorgānus. Aizliegums un nosodījums bērniem var radīt negatīvu attieksmi pret savu ķermeni. Vecākiem jābūt atvērtiem par bērna vēlmi izzināt savu ķermeni, jo tā ir pareizas attīstības neatņemama sastāvdaļa dzīves pirmajos gados. Vecākiem jāatbild uz bērnu jautājumiem un jādod padomi.

Personīgā higiēna ir jāsāk mācīt jau bērnībā, kad bērni mazgājoties sāk izzināt savu ķermeni; arī tās ķermeņa daļas, kuras parasti aizsedz autiņbiksītes. Ir ļoti svarīgi, kā vecāki reaģē uz bērna vēlmi izzināt savus dzimumorgānus. Aizliegums un nosodījums bērniem var radīt negatīvu attieksmi pret savu ķermeni. Vecākiem jābūt atvērtiem par bērna vēlmi izzināt savu ķermeni, jo tā ir pareizas attīstības neatņemama sastāvdaļa dzīves pirmajos gados. Vecākiem jāatbild uz bērnu jautājumiem un jādod padomi.

Runājot ar bērniem par personīgo higiēnu un dzimumdzīvi, vecākiem jau sākumā jāpaskaidro bērniem, ka visam ir savs laiks un sava vieta.

Kritiskie posmi bērna dzīvē – nepalaist garām iespēju izskaidrot

Laikā, kad mazulis sāk mācīties patstāvīgi iet uz podiņa (apmēram 1,5–2 gadu vecumā), vissvarīgākais ir mammas un tēta attieksme, jo šajā laikā veidojas bērna personīgās higiēnas pamati. Piemēram, bērni parasti iemācās, vērojot savu vecāku paradumus. Tāpēc ļaujiet mazulim iet līdzi uz tualeti, lai viņš saprot tās nozīmi un var atkārtot vecāku darbības. Mazulis novelk autiņbiksītes, apsēžas uz podiņa un lieto tualetes papīru – mazulim tas ir jāredz, lai iemācītos patstāvīgi iet uz podiņa. To nedrīkst uzspiest. Labāk mazulim izskaidrot, kā tas pareizi jādara, un jāapbalvo par pareizu rīcību.

Vēlāk, apmēram 3–5 gadu vecumā, bērni sāk izzināt sava ķermeņa intīmās daļas un sāk izšķirt abus dzimumus. Parasti šajā vecumā bērni uzdod daudz jautājumu, kas sākumā vecākiem var šķist neērti, piemēram, "Kāpēc zēniem ir "krāniņi"?" vai "Kad man tāds izaugs?". Tā ir lieliska iespēja bērniem izskaidrot atšķirības starp zēniem un meitenēm un to, kā un kāpēc jākopj savi dzimumorgāni. Bērnudārzā bērni dzimumu atšķirības izzina ar spēlēm (piemēram, spēlējot mammas un tēta lomu spēles), kas nozīmē, ka ir laiks bērnam izskaidrot šīs lietas. Šajā laikā, kad bērni kļūst arvien patstāvīgāki, ir svarīgi iemācīt, kā rūpēties par tīrību (mazgāt rokas, apmeklēt tualeti utt.).

Trešais posms, kad bērniem mācīt par dzimumorgānu veselību, ir pusaudža gadi, kad bērni apzināti vairāk vēlas izzināt savu ķermeni. Ir ļoti svarīgi atklāti un godīgi pārrunāt šo tematu, un nevajag jauniešiem stāstīt, ka vecākiem bērnus atnes stārķi – mūsdienās jaunieši seksuāli nobriest ātrāk nekā kādreiz, tāpēc ir jāizskaidro bērniem ķermeņa izmaiņas, higiēnas normas un ar seksualitāti saistītā atbildība. To var stāstīt, izmantojot savu pieredzi pusaudža gados (piemēram, pirmās mēnešreizes vai pirmā iemīlēšanās).

Ir svarīgi izvēlēties vecumam atbilstošu toni un stāstīt bērniem viegli uztveramā veidā un ar viņiem saprotamiem vārdiem.

Intīmi jautājumi var viegli kļūt par tabu vai apkaunojošu tematu

Vecāku negatīva reakcija bērna izziņas periodā (piemēram, ja vecāki izvēlas par to nerunāt vai uzskata, ka tas it nepieņemami vai slikti) var bērnam radīt nepatiku par šo tematu. Piemēram, biedējot bērnus ar stāstiem par baktērijām, bērniem var rasties nevēlamas bailes, taču ir svarīgi rūpēties par savu veselību jau kopš mazotnes. Apgūstot svarīgākās normas, bērniem jāredz, ka par personīgo higiēnu jārūpējas katru dienu, un par to ir jārunā. Lūk, daži temati, kurus pārrunāt ar saviem bērniem:

• rokas jāmazgā pirms un pēc tualetes apmeklējuma. Bieži vien bērni pieskaras saviem dzimumorgāniem, arī lietojot tualetes papīru, un, ja rokas ir netīras, tas var ierosināt infekciju;

• vienmēr jābūt tīram. Gan zēniem, gan meitenēm nepazīstamā vietā nav ieteicams sēdēt uz klozetpoda virsmas, un ir ļoti svarīgi iemācīt pareizi lietot tualetes papīru (piemēram, meitenēm jau bērnībā jāiemācās intīmo ķermeņa daļu apvidu noslaucīt no priekšpuses uz aizmuguri);

• nekur nedrīkst sēdēt bez apakšveļas (piemēram, rotaļlaukumā vai pludmalē). Ieteicams bērniem to iemācīt jau mazotnē, un vēlāk, padziļinātā sarunā ar pusaudzi, var pastāstīt par sekām, kas iespējamas, ja to neievēro (piemēram, urīnceļu infekcija, seksuāli transmisīvās slimības);

• nekādā gadījumā neaizkavēt urinēšanu. Ja urīnu pārāk ilgi aizkavē urīnpūslī, tajā viegli vairojas baktērijas. Jau mazotnē bērniem jāmāca urinēt tiklīdz ir tāda nepieciešamība, jo ķermenis pamatoti raida brīdinājuma signālu, un tas ir normāli;

• kā pareizi lietot publiskās tualetes? Ir svarīgi bērniem un pusaudžiem izskaidrot, ka tualete publiskā vietā un mājās atšķiras. Publiskajā tualetē ir jāpievērš vairāk uzmanības un jāievēro īpašas higiēnas normas, un tas ir jāiemāca bērniem pēc iesējas agrāk;

• uztura bagātināšana. Māte savai meitai var palīdzēt, bagātinot uzturu ar dzērveņu ekstraktu saturošiem produktiem, piemēram, ar Urinal sīrupu, kas ir gards un viegli norijams uztura bagātinātājs bērniem. Vairāk par to var uzzināt šeit.

Par personīgās higiēnas normām ir jārunā gan ar bērniem, gan pusaudžiem, lai viņiem tās kļūtu pašsaprotamas un lai viņi par to varētu runāt nekautrējoties.

(Avots: WEBBeteg – M.J., speciālisti: pediatre Dr. Judīte Leszņaka (Judit Lesznyák), klīniskā psiholoģe Viktorija Mate Afra(Viktória Máté Áfra)